×

IZVĒLIETIES SAVU VALODU

TRANSPORTS UN UZGLABĀŠANA

Rīga ir stratēģiski nozīmīgs transporta mezgls Eiropas satiksmes tīklā, nodrošinot piekļuvi kā Eiropas Savienības, tā arī Austrumu tirgiem Krievijā, Neatkarīgo Valstu savienībā un Āzijā. Satiksmes infrastruktūra Rīgas pilsētā gan ģeogrāfiski, gan sadalījumā pa dažādiem transporta veidiem ir efektīvi organizēta un pārvaldīta - tā veicina kravu un pasažieru plūsmu drošību, nepārtrauktību, kā arī satiksmes infrastruktūras savstarpēju papildinātību.

Rīga ir reģiona transporta un loģistikas centrs – atrašanās starptautiskas nozīmes dzelzceļu un autoceļu krustpunktā, kā arī starptautiskas lidostas un ostas pieejamība ir būtiski faktori, kas nosaka Rīgas pilsētas ekonomisko konkurētspēju starptautiskā kontekstā. Rīgas tiešā tuvumā atrodas arī vairāki loģistikas un biznesa parki (Dominante Park Ķekavā, NP Logistics Berģos u.c.).

Lielajiem pasaules tirgiem Rīga ir viegli sasniedzama – ar lidmašīnu Rīga sasniedzama no vairāk kā 80 pilsētām visā pasaulē, ar vilcienu – no Krievijas, Baltkrievijas un Igaunijas, ar prāmi – no Zviedrijas, ar autobusu – no vairāk nekā 100 pilsētām Eiropā.

Rīgas brīvosta izveidojusies Rīgai cauri plūstošās Daugavas abos krastos 15 kilometru garumā un tā aizņem 63.48 km2 lielu platību. Rīgas osta ir tieši saistīta ar Eiropas Savienības noteiktās TEN-T tīkla Ziemeļu ass un Jūras maģistrāļu attīstību, jo šajos virzienos var kalpot kā transporta mezgls. Brīvosta ir arī stratēģiski izdevīgākais kravu transportēšanas ceļš reģionā, un kravas pārvadājumus varētu veikt arī Eiropas – Āzijas transporta koridorā (uz/no Kazahstānas, Ķīnas u.c. valstīm). Rīgā ir tuvākā Eiropas Savienības austrumu robežas osta Krievijas, Neatkarīgo Valstu savienības un Āzijas patēriņa tirgiem.

Brīvostas terminālu kravu pārkraušanas jauda ir 58.2 milj.t. gadā. Rīgā ir multifunkcionāla osta, kur pārkrauj visa veida kravas, izņemot jēlnaftu. Galvenās kravas Rīgas brīvostā ir konteineri, dažādi metāli, koks, ogles, minerālmēsli, ķīmiskās kravas un naftas produkti. Līdz 80 % no Rīgas brīvostas kravu apgrozījuma ir tranzītkravas nosūtīšanai uz vai saņemšanai no NVS. Kopumā osta apkalpo vidēji 4 000 kuģu gadā, no kuriem lielākā daļa ir sauskravu kuģi, tankkuģi un konteinerkuģi. Rīgas brīvostā sekmīgi darbojas 35 stividorkompānijas un 28 kuģu aģentu kompānijas. Tā kā Rīgas osta ir neaizsalstoša, tā sniedz drošus un uzticamus pakalpojumus visa gada garumā.

Vairāk informācijas skatīt: www.rop.lv

Starptautiskā lidosta Rīga ir lielākais starptautiskās aviācijas uzņēmums Baltijā un ir šī reģiona galvenais gaisa satiksmes centrs, kas nodrošina regulāru pasažieru satiksmi, kravu un pasta pārvadāšanu ar civilās aviācijas gaisa kuģiem uz Eiropas un citām pasaules valstu pilsētām. No lidostas Rīga ir iespējams doties uz vairāk kā 80 galamērķiem visā pasaulē.

Starptautiskā lidosta Rīga sniedz gan aviācijas (lidmašīnu, pasažieru un kravu apkalpošana), gan neaviācijas pakalpojumus (telpu un teritorijas noma, autostāvvietas, VIP centra pakalpojumi u.c.). Tā apkalpo gan vietējās, gan starptautiskās aviolīnijas un ir kļuvusi par vienu no nedaudzām Eiropas lidostām, kas apkalpo pilna servisa un zemo izmaksu lidsabiedrības.

Gadā lidosta apkalpo aptuveni 5 milj. pasažieru un aptuveni 25 % no tiem ir tranzīta pasažieri. Starptautiskā lidosta Rīga ir lielākais gaisa satiksmes mezgls Baltijā - caur Rīgu tiek pārvadāti 45 % šā reģiona aviopasažieru.

Vairāk informācijas skatīt: www.riga-airport.com

Kopš 2011. gada tiek īstenots Rail Baltica projekts, kura mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, savienojot metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni. Īstenojot Rail Baltica projektu, tiks nodrošināts augstas kvalitātes dzelzceļa savienojums starp Baltijas valstīm un lielākajiem Rietumeiropas ekonomikas, administratīvajiem un kultūras centriem. Pavērsies arī iespējas jauna kravu koridora (Ziemeļu-Dienvidu), kā arī loģistikas pakalpojumu attīstībai. Aprēķināts, ka tādējādi Latvijas ekonomikā ieplūdīs vismaz 1.5 miljardi eiro. Pateicoties jaunajam dzelzceļa tīklam, palielināsies ne tikai dzelzceļa pārvadājumu jaudas, bet arī ātrums, savukārt pasažieru pārvadājumos būs iespējas samazināt ceļojuma ilgumu, kā arī samazināt auto satiksmes plūsmu uz ViaBaltica automaģistrāles un uz Polijas un Vācijas automaģistrālēm, tādējādi veicinot arī videi draudzīgāka transporta – dzelzceļa – attīstību.

Vairāk informācijas skatīt: http://railbaltica.info

TOP
Mainīt burtu lielumu
Kontrasts